Asanas. To veikšanas principi.

 Senie jogi skata dzīvi kā trijstūri, kurā ir dzimšana, augšana, briedums, vecums un nāve. Lai nostiprinātos ķermenī un garā un iemantotu ne tikai veselību ķermenī, bet arī augstu intelektu un stipru gribu, senie jogi ir attīstījuši un izveidojuši sistēmu, lai nostiprinātu gan fizisko gan smalkos ķermeņus:

  1. Atbilstoši vingrinājumi      - Asanas
  2. Atbilstoša elpošana         - Pranajama
  3. Atbilstoša relaksācija      - Shavasana
  4. Atbilstoša diēta              - Veģetāra
  5. Pozitīva domāšana un     - Meditācija (Vēdanta un Djāna)

Jogas vingrojumus sauc par Asanām. Tulkojot no sanskrita - statiska poza.

Praktizējot vingrošanu dziļāk mēs šo asanu varam izturēt ilgāku laiku.                        (Asanas džaijā, sākot no 4.min)                                                                   Kustības ir dabiskas, ķermenis tās atpazīst.                                                      Asanas ir Hatha jogas daļa, tā ir Radža jogas ceļš.                                             

1. Asanas un garīgums.

Joga redz cilvēka ķermeni kā instrumentu tā dvēseles ceļojumā, attīstībā, virzībā un pilnībā. Asanas mēs izpildām ne tikai lai attīstītu savu fizisko ķermeni, bet arī lai paplašinātu savas prāta spējas un attīstītu sevī garīgās vērtības.

2. Asanas un meditācija.

Joga pievērš lielu uzmanību prāta kontrolei. Veicot asanas mēs elpojam „pilno, dziļo jogu elpu” un koncentrējamies. Vingrojot meditatīvi mēs varam teikt: pildot asanas 1 stundu, mēs iegūstam 1 stundu dziļas atslābināšanās, 1 stundu meditācijas, kā arī šo 1 stundu attīstām savu enerģiju.

Dziļa un apzināta asanu izpilde kļūst par mūsu mentālajiem koncentrēšanās vingrinājumiem un meditāciju. Iegūtā mentālā enerģija tiek novirzīta dzīves dziļāko noslēpumu izzināšanai. Jogi zina, ka prāts ir nepastāvīgs, ka tas katru mirkli ir pakļauts sajūtu orgāniem (redzes, dzirdes, taustes, ožas un garšas). Tāpēc ir nepieciešama piepūle lai atrautu prātu no šīm sajūtām un novirzītu to iekšienē, un kontrolētu to. Tāpēc izpildot asanas apzināti, izmantojot elpošanu un relaksāciju, mēs panākam prāta kontroli.

3. Asanas un veselība.

 Ir teiciens - jūsu ķermenis ir tik jauns, cik tas ir elastīgs!

Veselība ir stāvoklis, kurā saprātīgā prāta kontrolē visi orgāni funkcionē pilnībā. Asanas iedarbojas uz ķermeņa ārējo un iekšējo struktūru, iekšējiem orgāniem. Tās iedarbojas ļoti dziļi. Caur dažādām asanām iekšējie orgāni tiek masēti, stimulēti un tie darbojas efektīvāk. Nostiprinās endokrīnā sistēma (dziedzeru un hormonu darbība), tas kopumā līdzsvaro emocijas un uzlabo mentālo skatījumu uz dzīvi.

4. Asanas un mugurkauls.

Asanas liek uzsvaru uz veselu mugurkaulu, tā spēku un elastību. Mugurkaulā atrodas muguras smadzenes, visbūtiskākā nervu struktūra, tēlaini izsakoties tās ir kā telegrāfs, kas nodod impulsus visā ķermenī. Uzturot mugurkaulu elastīgu un stipru ar vingrojumu palīdzību mēs arī uzlabojam asinsriti un apgādājam ar skābekli.

5. Ar ko joga atšķiras no fiziskās kultūras.

Mēs zinām, ka pastāv ļoti daudz modernas fiziskās kultūras sistēmas ķermeņa muskuļu attīstīšanai, veicot „mehāniskas” kustības un vingrinājumus. Pati būtiskākā un fundamentālākā atšķirība ar ko joga atšķiras no fiziskās kultūras ir tā, ka fiziskā kultūra akcentē intensīvu muskuļu darbību, bet jogas vingrojumi tieši pretēji, tie izstrādā lielāku daudzumu pienskābes muskuļu šķiedrās. Pienskābe un nogurums, ko tā izsauc tiek neitralizēta ar dziļo (vēdera) elpošanu. Ir maldīgs uzskats, ka lieli, spēcīgi muskuļi ir veselības pamatā. Jogā mēs enerģiju uzkrājam, nevis patērējam!

6. Nevardarbības princips.

Vingrojam katrs saskaņā ar savu ķermeni, dabiski, neiejaucoties ar brutālu spēku. Nesalīdzinām sevi ar citiem, jo katrs atrodamies citā attīstības stadijā. Cilvēka garīgums nav un nevar būt mērāms pēc noteiktiem sabiedrības uzstādītiem skaistuma principiem.

Om Namo Narayanaya!

Izmantotie materiāli: International Sivananda Yoga Vedanta Centre