Joga
Vārds Joga cēlies no sanskrita judž – savienojums, kas pielāgojoties kļuvis par aktīvu nodarbības vārdu Joga – savienot. Tā kā mūsu paaudze ir datorizēta un mazkustīga, tās sekas ir nepareiza stāja, mugurkaula deformācija, kura izjauc dažādas organisma funkcijas. Joga pilveido bērna identitātes rašanās procesu. Pateicoties Jogai bērni mācās kontrolēt savas domas un pārvaldīt savu ķermeni. Nodarbojoties ar Jogu ķermenis kļūst lunkanāks un izturīgāks, nervu sistēma līdzsvarotāka, bet dvēsele harmoniskāka. Jogas praksē īpaša nozīme ir nodarbību laikā trenēt koncentrēšanās spēju. Tiek izmantotas tādās nodarbes, kas veicina dažādus attīstībai un saskarsmei nepieciešamos procesus. Cikliskais sasprindzinājums un visu muskuļu un saišu atslābināšanās var stiprināt asins venozo cirkulāciju, kas ietekmē sirds labā kambara spiedienu. Elpošana vienmēr ir dziļa. Ieelpojot, krūškurvja apjoms palielinās un paaugstinās spiediens plaušu asinsvados, kā rezultātā samazinās venozais spiediens, tādējādi, sekmējot asins cirkulāciju. Elpojot ar vēderu, uzlabo un stiprina zarnu traktu, krasi palielinās asins padeve vēdera zonā, līdz ar to uzlabojas iekšējo orgānu funkcionēšana un sirds muskulis daļēji atbrīvojas no slodzes. Uzlabojas gāzu apmaiņa kapilāros, tādējadi tiek novērsta asinsvadu apkaļķošanās. Nepieciešama arī atpūta, tādēļ nodarbību laikā tiek veiktas dažādas relaksējošās nodarbes. Ja spējam kontrolēt un disciplinēt sava prāta darbību, tad arī spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Joga arī uzsver pozitīvās domāšanas spēku. Ir sistēma, kura palīdz līdzsvarot un sabalansēt attiecības, materiālās pasaules un garīgās pasaules. Mēs mācam cilvēkus gadsimtiem pārbaudītās tradīcijas. Ar Jogu var nodarboties jebkurā vecumā. Tā palīdz uzlabot fizisko pašsajūtu, atbrīvo no muguras sāpēm un sēdošā darba radīto diskomfortu. Jogas laikā tiek sadedzinātas ne mazāk kalorijas kā tradicionālas aerobikas laikā. Joga noņem stresu un nomierina, tādēļ mazina stresa izraisīto apetīti. Prāts attiecībā uz ēdienu diktē pilnīgi citus noteikumus. Cilvēka apziņa mainās pati no sevis. Galvenais cilvēka uzdevums ir - vienkārši ļauties un uzticēties savām izjūtām. Rezultātā ar ķermeni notiek visneticamākās pārmaiņas.
Joga ir unikāla, jo ir interesanta visiem, kas jau pazīst līdzīgas prakses, kā arī tiem, kas vēlas paaugstināt izturību pret stresu un iegūt relaksācijas iemaņas, iemācīties ieklausīties un saprast savu ķermeni. Asanas(vingrinājumi) ir kā no senajām austrumu praksēm, tā arī no mūsdienu zinātnes, kas pēta darbu ar ķermeni, elpošanu un apziņu. Tikai tad, ja cilvēka ķermenī nav muskuļu bloku, kas kavē brīvu enerģijas plūsmu, cilvēks sajūt sevi kā vienu veselu un ir harmonijā pats ar sevi.
Nodarbojieties ar jogu un iegūsiet:
dzīvot pilnvērtīgi saskaņā (harmonijā) ar savu ķermeni, skaistumā un grācijā;
rast dvēseles līdzsvaru, fizisko veselību, personisko integritāti;
prasmi izsekot procesus, kas notiek ķermenī;
iemaņas, kas ļaus izzināt ķermeņa sasprindzinājumu un bloku saistības ar iekšējām psiholoģiskajām problēmām;
paņēmienus, ar kuriem būs iespējams patstāvīgi mainīt savu emocionālo stāvokli;
iespēju palīdzēt sev un tuviniekiem emocionālo uzdevumu risināšanā;
iespēju vienkārši baudīt savu ķermeni un saskarsmi ar to.
