Jogas filozofija un mērķis

Jogas klasifikācija.                                                                                                               7. Bhumikas (7. zināšanu stadijas).                                                                                8. Radža jogas daļas.

Joga ir cilvēka individuālās apziņas savienošana ar Augstāko.

Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses apgaismības sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Rodas jautājums- kāpēc ir tik daudz dažādu uzskatu un virzienu? Patiesība ir viena, bet, atklājoties cilvēka skatienam, tā pieņem formu daudzveidību; pie tam atšķirība uzskatos par to rodas, pateicoties dažādajiem laikiem un vietām, kurās Patiesība atklājas. Patiesību var salīdzināt ar strūklaku, kas traucas augšup vienā straumē, bet lejā krīt daudzu pilienu veidā atšķirīgā laikā un dažādās vietās.

                                                            4. Jogas ceļi

Karma Yoga  - nesavtīgas darbības un kalpošanas ceļš, dāvājot darbības augļus Augstākajam, negaidot atalgojumu. Jogs it visā tiecās ieraudzīt Dievišķo izpausmi. Atteikšnās no augļiem rada nesavtīgumu katrā darbībā. Nedomājot par savām  personīgajām interesēm, alkām un vēlmēm jogs izjūt vajadzību palīdzēt visām dzīvajām būtnēm. Šādas darbības rezultātā joga sirds top plaša, tiek iznīcināts maldīgais Ego un rodas vienotības sajūta ar Visumu. Karma jogu var praktizēt jebkurš, jebkurā laikā un vietā (mājās, darbā, ģimenē vai ašramos).

Jnana Yoga - šis ir cilvēka garīgās evolūcijas intelektuālais piegājiens. Ar precīzu lietu būtības izsekošanu un pastāvīgu, vērīgu pašanalīzi tiek izzināta lietu esamības daba. Šo dēvē par ātrāko un arī grūtāko ceļu, tādēļ, ka jogam ir jābūt vispārēji disciplinētam, jāpiemīt asam prātam, dziļam intelektam, tīrām emocijām. Caur Vēdantas Filozofijas studijām jogs tiecās atšķirt laicīgo no mūžīgā, reālo no ilūzijas, iemantojot degsmi izziņas procesā. Vēdantas Filozofija balstās uz trīskāršiem pamatiem- garīgajiem rakstiem, saprātu un pieredzi. Ņemot vērā autoritatīvos svētos rastus, jogs analizē un izzina izmantojot savu personīgo intelektu. Pēc pilnīgas izziņas, intelekts tiek atmests un notiek Mūžīgās Augstākās Realitātes pārdzīvojums- Pašrealizēšanās. Iespējamās briesmas- kļūt lepnam iemantojot zināšanu spēku; kļūt sausam teorētiķim-intelektuāliķim. Tāpēc tiek ieteikts Jnana jogu līdzsvarot ar Bhakti jogu.

Bhakti Yoga  -  šis ir uzticības un tīras mīlestības ceļš. Tiek uzskatīts par vieglāko un drošāko šinī laikmetā. Bhakti netiecas uz emociju atturēšanu, bet gan to transformēšanu ticības mīlestībā; izzina Patiesību ar mīlestību un uzticību Dievam personificētā veidā- Išvarās, Išta Devās (Tie pārstāv Cilvēciskā prāta augstāko koncepciju, sapratni, cilvēcisku mīlošu sirdi; apveltīti ar augstākajām- visu redzēšanas, visur esības, visu spēcīgām un visu varošām spējām). Lūgšanas, Dieva vārdu izdziedāšana, Dieva stāstu stāstīšana un klausīšanās, rituāli un ceremonijas- ir Bhaki tehnikas. Tās izmantojot tiek attīstīta mistiska saikne ar Dievu, dažādos iespējamos veidolos - Tēva, Kunga, Drauga, Skolotāja u.c. formās. Bhakti transformē emocijas, atbrīvo no egocentrisma, veicina samierinātību, pieņemšanu un pazemību, atdošanos Dieva gribai.

Bhakti parasti praktizē 4 gadījumos:

  1. Tie, kas ir nelaimīgi, izmisuši, nelaimes gadījumos cietuši- atdodoties Dievam, jo saprot, ka cilvēks nevar Visu;
  2. Zinātkārie;
  3. Tie, kas vēlas iegūt labumu no zināšanām, cieņas un mīlestības pret sevi; iegūt labumu no Dieva to pielūdzot un godājot- izprasot sev materiālos labumus un veiksmi;
  4. Augstākie un tīrie Bhakti, kas ir nesavtīgi kalpotāji aiz tīras mīlestības pret Dievu. Tikai šinī gadījumā iespējams cilvēka progress, augšana un attīstība. Jogs atbrīvojas no maldīgā Ego stāvokļa.

Iespējamās briesmas- kad uzticība pārvēršas fanātismā. Kaut visas Reliģijas māca, ka Dievs ir viens, cilvēkam var rasties tendence ticēt, ka tikai viņa izvēlētais veidols un kalpošanas forma ir vienīgā pareizā.

Radža Yoga- ir zinātnisks un pakāpenisks ceļš. Tiek sistemātiski analizēts un kontrolēts prāts, ego lai sasniegtu augstākās apziņas stāvokli. To sistematizēja un sakārtoja Patandžali Mahāriši ”Jogas Sūtrās’’ietverot sevī kopumā 8. daļas :

  1. Jama - (ierobežojumi) ētisku principu ievērošana (nevardarbība, ļauna nedarīšana, patiesīgums, seksuāla atturība/mērenība, nezagšana, neuzpērkamība, pieticība).   
  2. Nijama - (likumu ievērošana) ētiska prakse (tīrība iekšēja un ārēja, spēja pieņemt situāciju, askētisms, garīgas literatūras lasīšana, uzticība Dievam, atteikšanās no maldīgā ego).
  3. Asanas - (statisks ķermeņa stāvoklis) fiziskā ķermeņa attīstīšana.
  4. Pranajama - dzīvības enerģijas kontrolēšana  (līdzsvarojot prātu, vēršot to uz iekšieni var tapt redzams iekšējais uzkrātais negatīvisms, dažkārt pat vīziju formā.       Jogs disciplinē un attīra prātu, attīra Nadī kanālus).        
  5. Pratjahāra - jūtu kontrolēšana, novēršana no objekta, (dienas režīms, ēdiens).
  6. Dhārana -  koncentrēšanās (uz ārēju objektu vai iekšēju ideju, apstādinot domu skrējumu).
  7. Djāna - meditācija (iekšēja plūsma uz Augstāko, Dievu, izslēdzot domas).
  8. Samādhī  - saplūšana ar Augstāko Apziņu (atrodas ārpus prāta, laika, telpas un iemeslu robežām. Samādhī ir Esības Mērķis, Jēga un Būtība).

Radža joga tiek dēvēta arī par Astoņpakāpju Jogu, jeb Aštanga jogu. Radža Joga var izpausties dažādās formās kā sasniegt prāta un prānas kontroli:

  1. Hatha joga -        ietver krijas, asanas, pranajama, mudras, bandhas;
  2. Mantra joga -      izmantojot skaņu;
  3. Jantra joga -        izmantojot ģeometriskas formas;
  4. Laija joga -          koncentrējoties uz iekšējo gaismu, skaņu;
  5. Kundalīni joga -  darbojoties ar enerģētiskajiem kanāliem- čarkām;
  6. Nada joga -         izmantojot mūziku, iekšēju, ārēju.

Būtiski ir saprast, ka visās Radža Yogas formās ir jāpraktizē visas (!) astoņas pakāpes. Prakses pamati un principi ir vienādi. Atšķirība ir tikai akcentos!!!

 Om Namo Narayanaya

 Izmantotie materiāli: Sivananda Yoga Vedanta Centre