Karma, reinkarnacija

Karma, tulkojumā no sanskrita, nozīmē darbība. Nav nozīmes, vai tā ir fiziska vai mentāla. Karma ir arī, visu paveikto darbību (gan šinī, gan visās iepriekšējās dzīvēs) rezultātu summa. Darbību rezultāti nav atdalāmi no pašas darbības, tā ir daļa no darbības. Lai kāds būtu iemesls darbībai labs vai slikts, tai sekos attiecīgs darbības rezultāts. Tā ir universāla cēloņu - seku ķēdīte, kurai nav gala. Nemēdz būt sagadīšanās vai nelaimes gadījumu. Ja cilvēka ierobežotais prāts nespēj saskatīt notikuma cēloni, tas nenozīmē, ka tā nav vispār.

Gravitācijas likums, pievilkšanās un atgrūšanās, berzes, līdzības, relativitātes u.c., dabā viss ir pakļauts šim cēloņu un seku pamatprincipam. No elektronu vibrācijas līdz planētu riņķošanai, no apelsīna kritiena uz zemes līdz spēcīgākajai jogas gribas izpausmei - viss ir neredzama spēka noteikts. Neviens notikums nenotiek bez noteikta iemesla. Karu izbeigšana, komētas kustība, zemestrīces, epidēmijas, plūdi, cilvēka slimības, veiksme un neveiksme - katram ir savs sākotnējais noteiktais iemesls, arī tam, ka šobrīd atrodamies te!

 Darbības un darbības seku likums. Cēloņi un sekas, apbalvojums un sods - tas ir Karmas likums, tā ir mācība par Karmu. Ja ir darbība, darbības sekas ir neizbēgamas. Darbības Sekas būs tieši atbilstošas veiktās darbības raksturam. Katra doma, vēlme, iedoma, iztēle, izjūta rada sekas. Pozitīvais pozitīvo, negatīvais negatīvo. Dievs nesoda vājos, neatalgo stipros. Tā ir viņu pašu personīgā Karma, viņu darbības rezultāts. Šis likums darbojas it visur un it visā ar nepārtrauktu precizitāti. Tas darbojas gan fiziskā, gan mentālā līmenī.

 Apbalvošanas likums. Šis likums uztur Visuma Harmoniju, iedibina mieru un sakārtotību dabā.

 Sodīšanas likums. Kaitējot citiem, saskaņā ar šo likumu, kaitē visupirms pats sev. Der atcerēties, ka Dievs nemēdz būt netaisnīgs. Šis likums iedibina taisnību Visumā. Tāpat Dievs nav atbildīgs par cilvēku ciešanām, slimībām, trūkumu. Katrs cieš tikai pats par savām nepareizajām darbībām. Visumā nav nekā kas būtu haotisks, nekas nenotiek katastrofiski, nesakārtotā veidā. Viss notiek regulārā secībā, sekojot vienam pēc otra, noteiktā secībā.

Tam kas notiek tagad ir saistība ar to, kas ar jums notiks rīt un turpmāk. Zinot to sēklu, kas jāiesēj, lai novāktu labu ražu, rodas cilvēkam iespēja izvēlēties.

 Karmas formēšanās.

Cilvēks dabā sastāv 3 formās, kuras veido cilvēka karmu:

  1. Icha -      vēlme vai jūtas;
  2. Džnana - zināšanas;
  3. Krija -     gatavība.

Cilvēks zina/atpazīst objektu (piem. galds), izjūt emocijas šai sakarā, izjūt gatavību darbībai. Aiz katras darbības ir doma vai vēlēšanās. Vēlēšanās rodas prātā, pēc tam seko doma kā iegūt objektu, tad seko darbība, lai to iegūtu. Vēlēšanās un doma vienmēr iet roku rokā. Mijoties šīm 3 formām, veidojas karmas pavediens. Vēlēšanās tiek īstenota. Karma izstrādājas un tiek ievākti attiecīgi augļi- saldi vai rūgti. Cilvēkm būs jāpiedzīvo dzīve pēc dzīves, lai novāktu visu ražu. Tāds ir karmas likums.

 Likteņa veidošanās. Domas- tā ir reāla karma. Tās materializējas un top par darbību. Ja domas tiek virzītas garīgā gultnē, veidojas cildens raksturs. Ja domas ir negatīvas, tiek iemantots vājš raksturs. Tamdēļ kultivējiet garīgas cēlsirdīgas domas, šādi iemantojot augstsirdīgu, cēlu raksturu. Veidojot cēlas domas, var iemantot cēlu dabu, ar cēlu dabu jūs veicat cēlsirdīgas darbības, veicot cēlsirdīgas darbības, jūsos rodas ieradums būt cēlsirdīgam, jūsu cēlsirdīgie ieradumi formē jums labu raksturu un labu jūsu dzīvi - labu karmu. Šādi cilvēks top pats sava likteņa veidotājs. Daudzu dzīvju laikā, attīstot gigantisku garīgu gribu, dzimts ģeniāli cilvēki. Tas ir daudzu dzīvju nepārtraukts darbs. Cilvēka griba vienmēr ir brīva, egoisms ir tas, kas to slāpē. Cilvēks vienmēr var izvēlēties kāds viņš vēlas būt.

 Trīs karmas veidi:

  1. Sančita - ir visu iepriekšējo dzīvju uzkrātā karma. Tās daļa atklājas cilvēka raksturā, tieksmēs, talantos, vēlmēs;
  2. Prarabdha - tā iepriekšējās karmas daļa, kura ir atbildīga par šo iemiesošanos, šo ķermeni. Tā ir gatava mūs sagrābt jau tūlīt. To nevar izbēgt vai izmainīt, tā izsīkst uzkrātās pieredzes veidā. Mēs maksājam savus parādus.
  3. Agami - tekošā darbība, kuru mēs veicam patreiz, bet tās augļus mēs tikai vēl plūksim (Krijamankarma)

(Līdzība ar loku un bultām. Loks- sančita, izšautā bulta- prarabdha, sagatavotās bultas- agami)

 Liktenis un cilvēka personīgais ieguldījums. Karmas likums ir nepielūdzams, savukārt, pastāv Dievišķā labvēlība. Labvēlība atnāk caur uzticību, askēzēm, nožēlu. Tas, kas cilvēkam būs jāpārdzīvo, tā izbēgt nav iespējams, bet ieguldot savu iekšējo darbu mēs varam izbēgt no to atkārtošanās. Šodienas labie darbi būs mūsu nākotne - liktenis rīt. Kā esošais top par pagātni, tā nākotne taps par tagadni, tā mēs veidojam sev labu likteni.

(Piem. sausums nav atmaināms, bet zemnieks cītīgi strādājot kopjot, ievāc labu ražu, tieši tāpat jogas prakse, neitralizē negatīvo karmu. Jo spēcīgāka prarabdha - jo jābūt spēcīgākai jogai) Prarabdha attiecas tikai uz pagātni, ko mēs jau pārdzīvojam, savukārt visa nākotne ir katra mūsu paša rokās! Bruņojieties ar pacietību, iekšēju darbu, modrību, zināšanām un gatavību! Tad jūs gaidīs spīdoša nākotne! Lai pagātnes ceļi tiek izdzīvoti un apglabāti, lai tie neatkārtojas. Mums ir iespēja neitralizēt iepriekšējos negatīvus ar šodienas garīgām, gaišām un labvēlīgām domām. Mēs katrs pats veidojam savu nākotni, tālab veiciet garīgas darbības, veiciet askēzes, koncentrējieties, attīrieties, meditējiet!

 Reinkarnācija. Visas varenās reliģijas saka, ka Dzīves mērķis ir realizēt Dievu sevī, jeb sasniegt Dievišķo Esību. To nevar sasniegt vienas dzīves laikā. Lai sasniegtu garīgu evolūciju, nepieciešams ļoti daudz dzīvju, izejot dažādas attīstības (no minerāļa līdz cilvēkam) stadijas. Cilvēka ķermenis ir dvēseles izpausme. Savienība starp ķermeni un dvēseli ir pazīstama kā dzimšana un nāve. Kad dvēsele pamet ķermeni, tā iemieso nākamajā, attiecīgi pēc nopelniem mēs iemantojam attiecīgu nākamo dzīvi. Šī pārdzimšana turpinās tikt ilgi, līdz cilvēks attīrās pilnībā no visām nepilnībām, līdz sasniedz Patiesā pilnīgu Zināšanu un Atbrīvi (mokšu), sasniedz mūžīgu Svētlaimi, Apskaidrību.

 Kopumā vēlreiz par Karmu(šeit izmantots arī Torsunova materiāls):

- nav sagadīšanos (viss notiek rindas kārtība, pakāpeniski tiek atstrādāts uzkrātais);

- nav netaisnības (pat ja iemeslu nevar saskatīt šobrīd);

- ne tikai darbība, bet noskaņojums darbības laikā veido karmu piem. dusmojoties dara (ja nav pareiza noskaņa iekšienē, problēma izpaužas ārēji);

- domas ir karma, karma veidojas mentālajā līmenī;

- īstu zināšanu  trūkums (ne zvīņu daudzums) neatbrīvo no karmas (tālab meklē senos garīgos rakstus, seko tiem);

- nesavtīga darbība - veido labu karmu, savtīga darbība sliktu;

- karma ir kā eksāmens, ja nav nodots, būs jāatgriežas, kamēr iemācīsies un atstrādās;

- darbības iedvesma nāk no iekšienes (citi nevar neko tev nodarīt, ja tā nav tava karma);

 Bez Dieva ziņas ne mats nenokritīs.

Om Namo Narayanaya!

Izmantotie materiāli: Sivananda Yoga Vedanta Centre