Joga meditācija

  Meditācija - Jūs iepazīstinās ar tādām tehnikām kuras uzlabos koncentrāciju, iemācīs kontrolēt savu prātu, uzlabos garastāvokli, atrisinās situācijas, kas nedod Jums mieru; jūsu domas kļūs skaidrākas.

Lai nostiprinātos ķermenī un garā un iemantotu ne tikai veselību ķermenī, bet arī augstu intelektu un stipru gribu, senie jogi ir attīstījuši un izveidojuši sistēmu lai nostiprinātu gan fizisko, gan smalkos ķermeņus:

  1. Atbilstoši vingrinājumi - Asanas
  2. Atbilstoša elpošana -    Pranayama
  3. Atbilstoša relaksācija -  Shavasana
  4. Atbilstoša diēta -          Veģetāra       
  5. Pozitīva domāšana un   Meditācija (Vēdanta un Djāna)

Šī vārda nozīme ir apcere, pārdomas. Meditācija ir apziņas stāvoklis, Tas ir pārdzīvojums, kas ir ārpus visiem ierobežojumiem, ārpus laika, ārpus pagātnes, tagadnes, nākotnes, tā nav ierobežojama laikā un telpā.

Patandžali jogas sūtrās teikts: joga ir nepārtraukto domu viļņu apstādināšana. Šī domu viļņu apstādināšana arī ir jogas uzdevums.

Meditācija ir prāta kontrole (neļaut prātam dzīvot mūžīgās vēlmēs, jo tās nebeidzas un nebeigsies nekad- to rezultātā rodas sāpes, vilšanās vai prieks, kas pāriet.) Meditācija ir iekšējā dialoga apklusināšana un sevis vēršana uz pozitīvismu, kas ceļ garīgumu.

 Prāts satur Samskāras - iespaidus, tie mēdz būt gan pozitīvi, gan negatīvi un meditācijas mērķis ir veidot jaunus, pozitīvus prāta kanālus, izlabojot vecos, graujošos. Tas ir zinātnisks process ar absolūtu garīgu mērķi. Mēs ceļam savas personības kvalitāti. Nepietiek tikai likvidēt slikto, vienlaikus mēs radām sevī garīgas vērtības, tās ir mīlestība, līdzjūtība, pašatdeve, labestība, ne tikai darot gaišāku savu dzīvi, bet arī radot- izstarojot gaismu no sevis uz Citiem, tiem palīdzot un stiprinot!

Regulāri meditējot mūsu prāts kļūst tīrs. Mūsu zemapziņa atbrīvo slēptās zināšanas, sekmē iekšējo sapratni, atraisās intuitīvie spēki.

Meditācijas mērķis: Atklāt bezgalīgo gudrības, piepildījuma un miera avotu sevī. Tātad nevis meklējot ārpusē laimi tālu ārpusē, pieprasot to no citiem, bet sevī, savā iekšienē.

Vēsturiski saikne ar meditāciju radusies jau akmens laikmetā, kad cilvēks daudz laika pavadīja pie ugunskura, medībās gaidot medījumu. Arī visagrīnākajās garīgajās tradīcijās šamaņi un citu cilšu dziednieki meditēja lai kontaktētos ar dieviem, būtnēm ārpus mūsu telpas un laika, lai saņemtu padomu dažādās situācijās. Kā arī dižie vadoņi meditēja un pieņēma lēmumus pirms kaujām.

Rādža jogā pēdējās 3 pakāpes saistītas ar meditāciju: Dhārana- koncentrēšanā, Djāna- meditācija virzot savu prātu uz tīru apziņu- Absolūtu vai Dievu, Samadhi- virsapziņas stāvoklis, kas atrodas aiz prāta robežām, ko nevar aprakstīt, jo tas ir neiekļaujams vārdos, telpā un laikā. Tas ir Individuālā Es saplūšana ar Universālo.

Meditāciju nevar iemācīt, tāpat kā nevar iemācīt cilvēku gulēt. Meditācijā cilvēks iekrīt, tāpat kā iekrīt miegā. Lai darītu klusu un mierīgu prātu ir vajadzīga liela pašdisciplīna un regulāra prakse. Ir dažādi ieteikumi, kas palīdzēs meditētājam sasniegt šo stāvokli.

  1. Ir grūti savākt, koncentrēt, lēkājošu prātu, to nomierināt, kad cilvēks sēžas ar mērķi meditēt, tāpēc veidojam paradumu meditēt konkrētā laikā un vietā, šo paradumu pieņemot, prāts paklausīs vieglāk.
  2. Efektīvākais laiks ir saulei lecot, rīta krēslas stunda, kad gaiss piesātināts ar īpašu garīgu atmosfēru  ap 4 - 6.00. Prāts ir nepiesārņots ar dienas iespaidiem, koncentrēšanās sasniedzama bez īpašas piepūles. Ja nav iespējams šis laiks, ir jāsadzird savs meditācijas laiks, kurā prāts ir visklusākais. Regularitāte ir vissvarīgākais nosacījums.
  3. Vieta, kas atvēlēta tikai meditācijai, ja nav telpas, tad ieteicams norobežot esošo, būtiski, lai šo attiecīgo telpas daļu neizmantotu citiem mērķiem. Tīra, askētiska, tā nedrīkst būt piesātināta ar citām vibrācijām un asociācijām, var būt tēli, dievības. Ar laiku, apmēram pēc 6 mēnešiem šī vieta iegūs garīgu atmosfēru, magnētisku auru, kas palīdzēs koncentrēties un kurā jūs atradīsiet garīgu līdzsvaru jebkurās grūtībās. Neļaujiet nevienam ienākt šinī vietā.
  4. Ar seju uz ziemeļiem vai austrumiem- labvēlīgas magnētiskas vibrācijas. Sēdus, iztaisnotu mugurkaulu un kaklu, esam iztaisnoti un tai pat laikā nesasprindzināti. Vēlams ar sakrustotām kājām, stabilai pamatnei un ļaujot enerģijai virzīties 3 stūra ceļu, kas palīdz tai saturēties, nevis izmētāties ķermenī. Iegrimstot meditācijā jums palēlināsies procesi ķermenī, prāta viļņi un elpošana.
  5. Liekam prātam tuvāko laika posmu būt klusam, aizmirstam pag., nāk, un sākam ar lūgšanu.
  6. Apzināti regulējam elpu, sākot vingrinājumu- elpošanu ar vēderu, piegādājot skābekli smadzenēm. Vēlāk elpu palēninām līdz nenoteiktai pakāpei. Uzturam regulāru elpu (piem. 3 sek ieelpa, 3 izelpa). Regulāra elpa nodrošina regulāras prānas plūsmu. Ja izmantojam mantru - saskaņojam to ar elpu.
  7. Ar varu nepiespiežam prātu (tas radīs tikai liekus jaunus prāta vibrējošos viļņus), ja tas tomēr nesavācas, sākam to novērot, līdz tas apklust.
  8. Izvēlamies koncentrēšanās punktu, kur nosēdināsim prātu kā putnu. (sirds centrs, starp uzacīm, vai citu koncentrēšanās objektu, nekad nemainām to). Koncentrēšanās objekts būtu jāizvēlas kas garīgs vai tēlains, dievība, mantra- saskaņā ar elpu. Ja nav personīgās mantras, tad varam koncentrēties uz OM, arī mantru nekad nemainām (rokam bedri vienu un dziļu, līdz tajā parādās ūdens) Ja parādās miegainums, mēs varam skandēt mantru balsī. Atkārtojot mantru, tās skaņas vibrācija salejas kopā ar prāta vibrāciju. Vokālajā izpildījumā vibrācijas pilnveidotais vibrējums salejas, saplūst ar prāta vibrējumu. Tas ir ļoti smalks transcendentāls garīgs svētlaimes duālisma stāvoklis, kurā saglabājas objekts un subjekts.

Praktizējot šis duālisms izzūd un veidojas augstākais virsapziņas stāvoklis, Samadhi. Šo augsto, izredzēto stāvokli sasniedz tikai tie, kas iegulda tajā augstu pašdisciplīnu un darbu. Samadhi stāvoklī cilvēks iemanto pār saprotamu svētlaimes sajūtu, kurā Zinošais, Zināšanas un Izzināmais kļūst par vienu veselu.

Meditējot var rasties dažādi iekšējie pārdzīvojumi:

  1. Skaņa (čini čini; zvani, gliemežnīca, flauta, šķīvji, bungas, dobjas skaņas, u.c.)
    1. Liesmojuma sajūta, gaismas plūsmas, uguns (punktā starp uzacīm, 5 elementu formas - gaiss, uguns, ūdens, zeme, etēris. Tās atbalsta mūs garīgajā darbā, dod spēku un ticību virsapziņas esībai. Saglabājam taisnu muguru, paliekam mierīgi!)
    2. Tēli (dievības formas uguns ielokā. Mirdzošas, greznas; var parādīties, atnākt dažādi svētie un viedie! Skaistas ainas ar dārziem, upēm, kalniem. Netērējam laiku pētīšanai, turpinām meditēt, saglabājam mieru, virzāmies tālāk uz mērķi. Šie tēli nāk stiprināt ticībā, garā, pārliecina par metafizisku realitāti)
    3. Dziedinoša sajūta (redzam sevi no malas. Izjūtam milzīgu sava astrālā ķermeņa vieglumu, dziļu, spēcīgu prieku un bailes tai pat laikā, jo mēs ieejam sev vēl nepazītā līmenī. Varam izjust vibrācijas gaisā.)
    4. Pilnīga sevis un lietu izpratne (atklāsme, dažādu lietu izpratne, jo redzam tās no malas, bez emocijām, ar tīru apziņu)
    5. Kosmiskā apziņa (absolūta svētlaimes sajūta, kas ir ārpus prāta robežām, to nevar aprakstīt, jo ir neierobežojama vārdos, telpā un laikā.)

 Šķēršļi meditācijā:

1. Fiziskie.

Bezmērķīga maldīšanās, pārtraukums praksē, vēlēšanās sasniegt ātrus rezultātus, nepacietība darbā, veselības problēmas (jāsaprot, ka fiziskais ķermenis ir kā instruments pašrealizēšanās procesā, tālab tas jāuztur vesels, mundrs, ir nepieciešama veselīga pārtika), pārmērīgs sev neatbilstošs askētisms, mokot savu ķermeni, miegainums (te palīdz pranayama, vēsa duša), slinkums(šeit palīdz sastādīt sev grafiku, šādi sevi disciplinējot, atzīmējot), ikdienas smagums (tā ir lieka degradējoša kompānija- depresīvi cilvēki, TV), tukšas runas (arī tukša intelektuāla spriedelēšana, kas patiesībā neko nedod), pašattaisnošanās (atrodam 100 iemeslus, kāpēc lai tagad nemeditētu), garīgas iedvesmas un skolotāja trūkums.

2. Mentālie.

Naida izjūta (tā saēd no iekšienes, atņem prānu), depresija (te palīdz skaļi izdziedāts OM), šaubas (ja domājam uzreiz pacelt kundalīni un tas nenotiek), veltīga kavēšanās pagātnē, pārmērīgas fantāzijas par nākotni, bailes (no nāves, nezināmā, slimībām, vientulības, cilvēkiem - saņemt kritiku, to pārvaram ar sevis izzināšanu, ticību garīgumam, atdošanos augstākām lietām, attīstot drosmi), skopums (izkopjam pašatdevi, altruismu), dusmas (pret citādi domājošajiem), dzīvības enerģijas trūkums (te palīdz atturēšanās).

3. Augstākā plāna šķēršļi.

Rodas vien tad, ja pārvarēti augstākminētie. Tie ir pašapmierinātība, lepnums, morāla un garīga pārākuma apziņa, pārmērīga reliģiozitāte, slava, apbrīna.

Meditācijas veidi ir ļoti dažādi:

  1. Elpošana un koncentrēšanās.
  2. Apcere. (ūdens, uguns, gaisma, saule, spēks, mīlestība, Dievs, līdzcietība, lietu mainība, nepastāvība u.c.);                                                                                  

     3.  Lūgšanas (reliģijās, kristietībā);

     4.  Vizualizācija. (jantras, attēli, svece, ziedi, iekšējie orgāni);

     5.  Jogas meditācija (var attiecināt jebkuru metodi, kas kalpo lai sasniegtu vienotību);

     6.  Džapa meditācija (mantras skandēšana, attiecas uz jebkurām garīgajām mācībām - kristietību, sūfismu, dao, hindu, lamaismu). Abstraktās un Dievību vērstās mantras. Tā tiek godināts augstākais garīgais princips, izdziedot to, mēs ļaujam sev ieslīdēt tās vibrācijā);

     7.  Meditācijas uz čakrām (izjūtot tās būtību, vietu, elementu, krāsu, virzību uz augšu);

     8.  Daoistu meditācijas. (cji, iņ-jaņ, elpošana, stāvus, kustībā);

     9.  Budistu meditācijas. (Baltā tantra, meditācija kustībā - iešana, līdzcietība, dāvāšana)

     Un ļoti daudzas citas.

 

       Om Namo Narayanaya!

 

      Izmantotie materiāli: International Sivananda Yoga Vedanta Centre